Digitālā vide kļūst par nozīmīgāko saskares punktu starp cilvēkiem un pakalpojumiem. Eiropas Savienība (ES) šajā attīstībā spēlē būtisku lomu, virzot iniciatīvas, kas nodrošina, lai tehnoloģijas būtu pieejamas ikvienam — neatkarīgi no viņu fiziskajām vai kognitīvajām spējām. Sākot no 2025./2026. gada, spēkā stāsies jauni, stingrāki piekļūstamības standarti, kas būs obligāti ne tikai valsts, bet arī noteiktiem privātā sektora dalībniekiem.
Vienots regulējums visā ES
Līdz šim dažādās dalībvalstīs bija spēkā atšķirīgi noteikumi. Tagad ES panāk vienotu regulējumu, kas balstās uz diviem galvenajiem dokumentiem:
- Web Accessibility Directive (Direktīva (ES) 2016/2102) — nosaka prasības publiskā sektora mājaslapām un mobilajām lietotnēm.
- European Accessibility Act (EAA) (Direktīva (ES) 2019/882) — paplašina piekļūstamības prasības arī uz daļu privātā sektora no 2025.–2026. gada.
Tas nozīmē, ka izstrādātāji un uzņēmumi visā Eiropā turpmāk vadīsies pēc vienotiem principiem, ievērojot WCAG 2.1 AA vai jaunāku vadlīniju versiju.
Kas mainīsies no 2026. gada?
Saskaņā ar Eiropas Pieejamības aktu, obligātas prasības attieksies arī uz:
- Interneta veikaliem un e-komercijas platformām
- Maksājumu un banku sistēmām
- Transportsistēmu digitālajiem rīkiem (piem., biļešu iegāde tiešsaistē)
- E-grāmatu izdevējiem un lasītājiem
- E-komunikāciju pakalpojumiem (piemēram, e-pasta un ziņapmaiņas platformām)
ES uzraudzības institūcijas, piemēram, European Commission DG CONNECT un EN 301 549 standartu izstrādātāji, nodrošina vadlīnijas un pārraudzību, lai uzņēmumi un iestādes ievērotu šo piekļūstamības rāmi.
Inovatīvas tehnoloģijas pieejamības uzlabošanai
Eiropas Komisija iedrošina tīmekļa izstrādātājus ieviest radošus risinājumus, tostarp:
- Mākslīgā intelekta balstītas palīgtehnoloģijas
- Balss atpazīšanas sistēmas
- Tastatūras navigāciju un struktūras, kas pielāgojas lietotāja vajadzībām
Integrējot šīs tehnoloģijas, izstrādātāji ne tikai nodrošina atbilstību, bet arī uzlabo vispārējo lietošanas pieredzi.
Uz cilvēku centrēts dizains
ES īpaši izceļ dizaina domāšanas metodoloģiju, kas balstīta uz lietotāju vajadzībām un regulāru testēšanu. Šī pieeja palīdz radīt vietnes, kas ir intuitīvas, draudzīgas un funkcionē visiem — tostarp cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kognitīviem vai motorikas traucējumiem.
Uzraudzība
ES pastiprina arī uzraudzības un izpildes mehānismus. Atbildīgās iestādes katrā dalībvalstī pārbaudīs tīmekļa vietņu atbilstību, un neatbilstības gadījumā var tikt piemēroti brīdinājumi, uzlabojumu prasības vai sods. Tāpēc piekļūstamība ir jāplāno jau projekta sākumā — kā neatņemama daļa no dizaina un izstrādes.
Kopsavilkums
Jaunie ES piekļūstamības noteikumi signalizē pāreju uz cilvēkcentrētu un iekļaujošu digitālo vidi, kur tehnoloģijas kalpo visiem. Būt pieejamam nav tikai juridiska prasība — tas ir arī zīmola kvalitātes un atbildīgas attieksmes rādītājs. BORN kā digitālā dizaina studija atbalsta šo pāreju un palīdz klientiem ne tikai izpildīt prasības, bet arī izveidot produktus, kas ir ērti, saprotami un izmantojami visiem.